Prokrastinācija ir plaši izplatīta problēma, ar kuru saskaras daudzi skolēni, gatavojoties eksāmeniem, izraisot stresu, pārpūli un sliktu sniegumu. Labā ziņa ir tā, ka prokrastināciju ir pavisam vienkārši pārvarēt, izmantojot pareizās stratēģijas.

Izpratne par prokrastināciju

Prokrastinācija ir uzdevumu atlikšana, kas bieži vien noved pie negatīvām sekām. Piemēram, skolēns var izvēlēties veikt mazāk steidzamas vai patīkamākas darbības, nevis svarīgākos uzdevumus. Prokrastinācija ir izplatīta, it īpaši akadēmiskajā vidē un ir svarīgi izprast cēloņus, lai sekmīgi cīnītos un pārvarētu prokrastināciju.

Izplatītākie cēloņi:

• Bailes no neveiksmes
• Perfekcionisms
• Motivācijas trūkums
• Apkārtējās vides traucēkļi – TV, telefons, dators
• Neefektīva laika pārvaldība

Prokrastināciju raksturo trīs galvenās pazīmes, kas ir atlikšana, izvairīšanās un vilcināšanās. Atlikšana ir apzināts lēmums atlikt uzdevumus, pat ja zināt, ka to pabeigšana ir būtiska un nepieciešama. Izvairīšanās bieži ietver izvairīšanos no uzdevumiem, kas var šķist grūti vai garlaicīgi. Un vilcināšanās ir darbību izpilde ilgākā periodā, nekā nepieciešams, kas var radīt negatīvas sekas, piemēram, stresu vai nokavētus termiņus.

Stratēģijas prokrastinācijas pārvarēšanai

Skaidru mērķu noteikšana

Lai veiktu jebkādu uzdevumu un sasniegtu mērķi ir nepieciešams to skaidri definēt. Tā vietā, lai teiktu: “Man jāmācās matemātikas eksāmenam”, jānosaka skaidri un izpildāmi mērķi, piemēram,  “Šodien 30 minūtes apgūšu 1. un 2. nodaļas vielu”. Skaidri mērķi padara uzdevumus vieglāk pārvaldāmus un izpildāmus.

Ieplānojiet mācības

Strukturēta grafika izstrāde var nodrošināt skaidrību un disciplīnu. Sadaliet laiku mazākos un īsākos mācību intervālos, piemēram, 25 minūtes ar 5 minūšu pārtraukumu – Pomodoro tehnika. Pieturieties pie grafika un izvairieties no blakus darbībām. Lai gan 25 minūtes nešķiet pietiekamas, lai apgūtu visu nepieciešamo, ievērojot šādu grafiku ilgtermiņā iespējams sasniegt lieliskus rezultātus..

Traucēkļu novēršana

Visizplatītākā problēma ir dažādi apkārtējās vides traucēkļi, piemēram TV vai mobilais telefons. Izslēdziet paziņojumus, novietojiet tālruni citā telpā un izveidojiet klusu mācību zonu, kurā nav nekādu traucēkļi. Izmantojot dažādas lietotnes mācību laikā var bloķēt traucējošas programmas, zvanus un sociālos tīklus, lai būtu iespējams pilnvērtīgi pievērsties mācību apguvei.

Noteikt prioritātes

Ja ir nepieciešams sagatavoties nopietnam eksāmenam, noteikti tas ietver lielu informācijas apjomu. Lai nezaudētu motivāciju, ir nepieciešams noteikt prioritātes un klasificēt uzdevumus, kurus nepieciešams veikt pirmos.  Koncentrējieties uz augstākās prioritātes uzdevumiem ir iespējams mazināt stresu.

Aktīvās mācību metodes izmantošana

Nereti prokrastinācija rodas, jo ir nepieciešams veikt vienmuļu uzdevumu ilgāku periodu, piemēram, lasot mācību grāmatu, kurā izmantoti dažādu sarežģīti termiņi. Šādās situācijas ieteicams izmantot aktīvās mācību metodes, piemēram, veidot piezīmes un īsus apkopojumus. Tas palīdzēs saglabāt fokusu ilgtermiņā un uzlabos produktivitāti.

Rūpes par savu veselību un labsajūtu

Fiziskā un garīgā labklājība tieši ietekmē spēju koncentrēties un saglabāt motivāciju. Lai spētu veiksmīgi funkcionēt un būtu produktīvs, pārliecinieties, ka veltāt pietiekamu laiku atpūtai un miegam un regulāri nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm.

Lai pārvarētu prokrastināciju, gatavojoties eksāmeniem, nepieciešama pašapziņa, disciplīna, laika plānošana un efektīvas stratēģijas izmantošana. Izvirzot skaidrus mērķus, pārvaldot savu laiku, novēršot traucējumus un izmantojot aktīvas mācību metodes, iespējams izveidot produktīvu vidi, kurā iespējams labāk sagatavoties gaidāmajam eksāmenam.

Prokrastinācija ir izaicinājums, ar kuru saskaras plaša sabiedrības daļa, taču tā nav nepārvarama. Izprotot cēloņus, apzinoties ietekmi un īstenojot praktiskas stratēģijas, iespējams pārvarēt problēmas un veidot veselīgākus, produktīvākus ieradumus.